KO PAREDZ NOTEIKUMI PAR E-RĒĶINU IESIEGŠANU VID? – I DAĻA

Jau zināt, ka e-rēķinu ieviešana (darījumos starp uzņēmumiem) atlikta līdz 2028.gadam. Tomēr tajā pašā dienā, kad Saeimā tika spriests par e-rēķinu ieviešanas atlikšanu, Ministru kabineta mājas lapā tika nopublicēts MK noteikumu projekts par “Kārtību, kādā organizē un īsteno strukturēto elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturēto rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam”. Likumprojekts nodots publiskai apspriešanai, kas norisināsies no 09.06.2025. līdz 23.06.2025. Aicinu visus, kas ir saskārušies ar e-rēķinu iesniegšanas problemātiku, izmantot šo iespēju un sniegt savu viedokli par MK noteikumu projektu (meklē saiti komentāros).

KAS IR STRUKTURĒTS ELEKTRONISKAIS RĒĶINS?

Atgādināšu, ka no 2028.gada Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem būs pienākums izrakstīt rēķinus tikai kā strukturētus elektroniskusrēķinus (jeb e-rēķinus). E-rēķinam būs jāatbilst noteiktam Eiropas Savienības (ES) / Latvijas nacionālajam e-rēķinu standartam un PEPPOL BIS Billing 3.0 specifikācijai.

E-rēķins būs jāizraksta:

1) SAMAKSAS SAŅEMŠANAI (norēķiniem);
2) par jebkuriem darījumiem, kuros darījumu vieta ir Latvija;
3) neatkarīgi no PVN maksātāja statusa.

E-rēķins neattieksies uz:

1) darījumiem, par kuriem ir izsniegts EKA čeks, e-kvīts, biļete vai valsts drošības iestāžu izsniegts elektronisks attaisnojuma dokuments;
2) ES (pārrobežu) darījumiem;
3) eksprota darījumiem;
4) fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību.

Par e-rēķiniem nebūs uzskatāmi dokumenti, kas veidoti nestrukturētā veidā un izsniegti PDF vai Word formā vai papīra formas rēķini, kas nosūtīti pa faksu vai elektronisko pastu, skenēti papīra rēķini u. c. Nestrukturētus datus nebūs iespējams izmantot nodokļu administrēšanas vajadzībām, kā arī citu valsts iestāžu funkciju nodrošināšanai.

Praksē gan izrādījās, ka latvija .gov .lv, kas nodrošina oficiālo e-adresi un e-rēķinu formas apriti, nav gatava un satur virkni trūkumu, tostarp ierobežotas iespējas sagatavot dažādus (kopā 28) e-rēķinu tipus (kredītrēķinus, avansa rēķinus, faktūrrēķinus u.c.). Izrādījās, ka arī Latvijas uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji nav gatavi e-rēķiniem. Tādēļ ir nolemts līdz 2028.gadam vēl piestrādāt pie e-rēķinu formu pilnveidošanas un citu trūkumu novēršanas.

Tas gan netraucē Ministru Kabinetam nodot publiskai apspriešanai noteikumus par kārtību, kādā e-rēķinus būs jāsniedz VID. Turklāt, jāatgādina, ka e-rēķinu obligātā izmantošana darījumos ar valsts un pašvaldības iestādēm paliek spēkā. Tādēļ B2G darījumos iesaistīto uzņēmumu viedoklis par plānoto e-rēķinu apriti un sniegšanu VID, jo īpaši ir svarīgs, lai plānotā kārtība ir “mazāk sāpīga”.

BŪS JĀVIENOJAS PAR PIEGĀDES KANĀLU

Noteikumu projekts paredz, ka uzņēmumiem būs jāvienojas par savstarpēji izmantojamo e-rēķinu piegādes kanālu vai kanāliem e-rēķinu apritei:

1) oficiālo elektronisko adresi (jeb e-adresi), ja ir aktivizēts e-adreses konts,

2) pakalpojumu sniedzēja jeb operatora piegādes kanālu; vai

3) citu individuāli izvēlētu piegādes kanālu starp uzņēmumiem (piemēram, starpsistēmu integrāciju starp grāmatvedības datorprogrammām un citām sistēmām, e-pastu un citus alternatīvus tehniskos risinājumus jeb elektroniskos piegādes kanālus).

E- ADRESES KANĀLS

Labākai izpratnei par e-adreses piegādes kanāla izvēli tiek minēts sekojošs piemērs: Individuālais komersants, kurš grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā papīra reģistros, izvēlas sagatavot e-rēķinu, izmantojot portāla Latvija. gov. lv e-rēķina veidlapu. Šajā gadījumā e-rēķinu darījuma partnerim nosūta, izmantojot oficiālo e-adresi.

Attiecībā uz e-adreses lietošanu gan jāpiemin, ka tā pieejama tikai Latvijā reģistrētiem vai pastāvīgi dzīvojošiem piegādātājiem e-rēķinu piegādei valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm un ja e-adreses lietošanu paredz Oficiālās elektroniskās adreses likums. Tādējādi var pastāvēt gadījumi, kad savstarpējā e-rēķinu apritē uzņēmumi, kas nav budžeta iestādes, vai arī uzņēmumi, kuriem nav Latvijas Republikas personas koda, NEVARĒS PIEKĻŪT E-ADRESEI, jo uzņēmumam e-adrese nav pieejama vai nav aktivizēts e-adreses konts.

OPERATORA un CITS PIEGĀDES KANĀLS

Attiecībā uz pārējiem e-rēķinu piegādes kanāliem (t.i., izvēloties operatora piegādes kanālu vai citu individuāli izvēlētu piegādes kanālu), tiek minēti sekojoši piemēri:

Piemēram: SIA “A” izvēlas slēgt līgumu ar pakalpojuma sniedzēju jeb operatoru un noformē un nosūta klientiem e-rēķinu ar minētā operatora starpniecību. Tātad SIA “A” ir izvēlējusies pakalpojumu sniedzēja jeb operatora pakalpojumu.

Vai piemēram: SIA “B” lieto licencētu SIA “Grāmatvedības tilts” grāmatvedības datorprogrammu, kurā sagatavo e-rēķinu un ar kuras starpniecību arī nosūta e-rēķinu darījuma partneriem. Tātad SIA “B” ir izvēlējusies citu individuāli izvēlētu veidu starp uzņēmumiem.

Vai piemēram: Mātesuzņēmums un meitasuzņēmums izmanto tiešās programmatūras integrācijas saskarnes, izrakstot viens otram e-rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem. Tātad abi uzņēmumi ir izvēlējušies citu individuāli izvēlētu veidu starp uzņēmumiem.

Vai piemēram: Saimnieciskās darbības veicējs sagatavo e-rēķinu pakalpojuma sniedzēja jeb operatora tīmekļvietnē, bet darījuma partnerim šo rēķinu nosūta no savas elektroniskā pasta adreses. Tātad saimnieciskās darbības veicējs ir izvēlējies citu individuāli izvēlētu veidu starp uzņēmumiem.

Attiecībā uz šiem piegādes kanāliem jāmin, ka vienotu vadlīniju trūkums veicina dažādu izpratni par to, kādus datus ir jāparedz e-rēķina formā, tādēļ arī ar šiem piegādes kanāliem vēl pagaidām nav viss spoži.

Rīt paturpināsim par pārējām prasībām…

Jūsu Alisa